Būvniecības informācijas sistēma

Projektēšana

Aktualitātes 2021.gadā

Izstrādāti ieteikumi izglītības iestāžu ventilācijas un apkures sistēmu būvniecībai vai pārbūvei

Ventilācijas sistēmas

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Veselības ministriju un biedrību “Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība” izstrādājusi ieteikumus projektēšanas uzdevumā iekļaujamām kompleksām prasībām ventilācijas un apkures sistēmām, ņemot vērā visu inženiersistēmu savstarpējo mijiedarbību un sasaisti.

Kā zināms, 2020. gada 22. decembra Ministru kabineta sēdē Ekonomikas ministrija iepazīstināja ar priekšlikumiem gaisa kvalitātes uzlabošanai izglītības iestādēs ar mērķi mazināt Covid-19 inficēšanās risku. Ministru kabinets apstiprināja rīcības plānu, kas ietver kompleksus pasākumus, un kuri ir vērsti gan uz īstermiņa problēmu risinājumiem, gan ilgtermiņa ventilācijas sistēmu uzlabojumu izglītības iestādēs. Kā viens no rīcības plānā iekļautajiem pasākumiem bija uzdevums Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Veselības ministriju izstrādāt ieteikumus projektēšanas uzdevumā iekļaujamām kompleksām prasībām ventilācijas un apkures sistēmām, ņemot vērā visu inženiersistēmu savstarpējo mijiedarbību un sasaisti.

Projektējot jaunas ēkas, projektētāji par pamatu ņem būvniecības ierosinātāja (pasūtītāja) projektēšanas uzdevumā norādītās prasības attiecībā uz gaisa kvalitātes rādītājiem. Līdz ar to liela nozīme ir būvniecības ierosinātāja kompetencei un spējai korekti formulēt projektēšanas uzdevumu.

Ekonomikas ministrija aicina būvniecības ierosinātājus iepazīties ar ieteikumiem un izmantot tos savos projektos, nosakot projektēšanas uzdevumā iekļaujamās kompleksās prasības ventilācijas un apkures sistēmām izglītības iestāžu ēkās jaunas būvniecības vai pārbūves (ja tehniski iespējams) gadījumā.

Ieteikumi projektēšanas uzdevumā iekļaujamām kompleksām prasībām ventilācijas un apkures sistēmām publicētas Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē. Detalizēti ar pērn decembrī Ministru kabinetā izskatīto Informatīvo ziņojumu “Par priekšlikumiem gaisa kvalitātes uzlabošanai izglītības iestādēs ar mērķi mazināt COVID-19 inficēšanas risku” un apstiprināto rīcības plānu var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Avots: https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/izstradati-ieteikumi-izglitibas-iestazu-ventilacijas-un-apkures-sistemu-buvniecibai-vai-parbuvei


Apmācību semināri 2020.gadā

25.11.2020. LBN 201-15 un LBN 231-15 ugunsdrošības prasību pielietošana būvniecības praksē

Ugunsdrošības prasības

Lai vērstu būvspeciālistu uzmanību uz biežāk pieļautajām kļūdām un domstarpībām attiecībā uz ugunsdrošības prasību ievērošanu gan projektēšanā, gan būvniecībā, ir sagatavots skaidrojums par atsevišķu LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība” un LBN 231-15 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija" noteikto ugunsdrošības prasību pielietošanu.
SKAIDROJUMI PAR UGUNSDROŠĪBAS PRASĪBĀM

28.10.2020. LABA PRAKSE ATBALSTSIENU PROJEKTĒŠANĀ / GOOD PRACTICE IN RETAINING WALL DESIGN

Ekonomikas ministrijas organizēts starptautisks tiešsaistes seminārs 2020.gada 28.oktobrī angļu valodā “LABA PRAKSE ATBALSTSIENU PROJEKTĒŠANĀ/ GOOD PRACTICE IN RETAINING WALL DESIGN”. Semināru vadīja Endrjū Bonds (Andrew Bond), kurš ir sertificēts būvkonstruktors un ģeotehniskās izpētes eksperts. Kopš 1997.gada Dr.Bonds ir viens no Apvienotās Karalistes pārstāvjiem CEN TC250 / SC7 komitejā, kas ir atbildīga par 7.Eurokodeksa izstrādi. Piedalījies standarta EN 1997-1 sākotnējā izstrādē, kā arī Apvienotās Karalistes nacionālā standarta pielikuma EN 1997-1 izstrādē., 2015.gadā izstrādājis nacionālo standartu BS 8004 “Pamatu praktizēšanas rokasgrāmata” un BS 8002 “Atbalsta būvkonstrukciju rokasgrāmata” jaunās versijas Britu Standarta institūcijai. Dr.Bonds ir vairāku simtu zinātnisko publikāciju autors par būvkonstrukciju projektēšanu ģeotehnikā.

Semināra pirmajā daļā lektors Dr.Bonds bija sagatavojis ievadlekciju atbalstsienu projektēšanā, kā arī stāstīja par ģeotehniskās projektēšanas pamatiem, tai skaitā, par robežstāvokļa projektēšanas principiem un pārbaudēm ar parciālā faktora metodi, testēšanu un novērošanas metodi.

Tiešsaistes intervijā Endrjū Bonds, atbildot uz jautājumu “Kāda ir ģeotehnisko pētījumu un plānošanas loma un galvenā funkcija jaunā ēkā vai struktūrā?” atzīst, ka: “Grunts apstākļiem ir izšķiroša loma gandrīz visu konstrukciju projektēšanā, bieži vien ierobežojot to, ko var būvēt un kur to var būvēt. Ģeotehniskais būvprojekts un izpilde tāpēc ir visas būvniecības centrā - kaut kas tāds, ko atzīst 2.paaudzes Eirokodeksa nosaukuma maiņa no "Būvkonstrukciju projektēšanas pamati" uz "Būvkonstrukciju un ģeotehniskās projektēšanas pamati”. Tā kā visā pasaulē pastāv ļoti dažādi grunts apstākļi, ģeotehniskā projektēšana ir daudz lielākā mērā atkarīga no izpētes un testēšanas nekā citas civilās un strukturālās disciplīnas - mēs joprojām uzzinām jaunas lietas par grunti, kuras ir svarīgi saprast, kad tiek uzsākta jaunu būvdarbu plānošana.”

Semināra otrajā daļā lektors detalizēti iepazīstināja Latvijas būvniecības nozares pārstāvjus ar vispārīgajiem noteikumiem atbalstsienu projektēšanā, uzsverot materiālu, gruntsūdeņu, ģeotehniskās analīzes metožu, grunts spiediena robežvērtību nozīmi.

Trešajā daļā eksperts runāja par struktūru noturības stāvokļu pārbaudi, detalizēti analizējot tādu faktorus kā nestspējas robežstāvoklis, kopējā stabilitāte, nogāžu un ierakumu stabilitāte, konstrukciju sabrukums un lietojamības robežstāvokļi.

Dr.Bond intervijā arī minēja, ka “Eirokodeksi izveido kopīgu valodu, ko visi inženieri var saprast, un kopīgs pamats struktūru uzticamības nodrošināšanai, ko pieprasa sabiedrība. Šie divi faktori tieši noved pie tā, ka projektēšanā tiek pieļauts mazāk kļūdu un tiek būvētas potenciāli ekonomiskākas konstrukcijas. Trūkumi ietver nepieciešamību pastāvīgi attīstīties un atjaunināt projektēšanas praksi - tas var būt izaicinājums tiem, kuri ir izturīgi pret pārmaiņām, it īpaši tiem, kas karjeras beigās ir daudz sasnieguši un kuriem pārmaiņu izmaksas varētu pārsniegt darba atlīdzību.”

Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Normunds Tirāns, kā vēl vienu lektora lielisko talantu, izceļ prasmi par ļoti komplicētiem jautājumiem spēt runāt vienkāršā valodā, un veidot aizraujošu stāstījumu par salīdzinoši sausām tēmām.

Semināra laikā tika nodrošināts videoieraksts, kas ir sinhroni tulkots latviešu valodā.
PREZENTĀCIJA (LV)
PREZENTĀCIJA (EN)
VIDEO (LV, EN)

05.10.2020. LABA PRAKSE APRĒĶINOS AR GALĪGO ELEMENTU METODI / GOOD PRACTICE IN FINITE ELEMENT ANALYSIS

Ekonomikas ministrijas 2020.gada 5.oktobrī organizēts starptautisks tiešsaistes apmācību seminārs “LABA PRAKSE APRĒĶINOS AR GALĪGO ELEMENTU METODI/ GOOD PRACTICE IN FINITE ELEMENT ANALYSIS” . Semināru vadīja Pīters Debnijs (Peter Debney), kurš ir sertificēts būvkonstruktors un skaitļošanas inženieris ar vairāk kā 30 gadu pieredzi būvkonstrukciju projektēšanā un datu analīzē, tai skaitā BIM vidē. Specializējies inženiertehnisko aplikāciju un datoraprēķinu programmatūru izstrādē. Pašlaik darbojas kā vecākais konsultants būvkonstrukciju datoraprēķinu programmatūras izstrādes uzņēmumā Oasys Software un Arup. Viesprofesors Vesjorkšīras (West Yorkshire) un Līdsas (Leeds) universitātēs. Regulāri vada sertificētu būvkonstruktoru apmācības visā Eiropā. 2020.gadā izdevis grāmatu “Skaitļošanas būvinženierija” (Computational Engineering).

Normunds Tirāns, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācijas (LBPA) valdes priekšsēdētājs, izsakās atzinīgi par seminārā dzirdēto un atzīst, ka Pīters Debnijs ir viens no redzamākajiem būvkonstrukciju datoraprēķinu meistariem.

Semināra pirmajā daļā lektors P. Debnijs sniedz teorētisko apskatu par galīgo elementu metodi (GEM), aprēķinu galvenajiem principiem, priekšrocībām un ierobežojumiem, kā arī raksturīgāko kļūdu aprakstu un kā no tām izvairīties, un GEM aprēķinu rezultātu pārbaudi.

Tiešsaistes intervijā Pīters Debnijs, atbildot uz jautājumu par galvenajiem galīgās elementu metodes (GEM) uzdevumiem būvkonstrukcijās, saka šādi: “GEM galvenais būvkonstruktoru projektēšanas uzdevums ir informēt mūsu izpratni par konstrukcijas uzvedību. Kā inženierim mums jāsāk ar labām, konceptuālām zināšanām par konstrukciju uzvedību, piemēram, sijas zem smaguma slodzes novirzīsies, bet nelokanas sijas mazāk novirzīsies, slaidās kolonnas salieksies, un pārspriegots tērauds stiepsies, bet GEM modelis tam pievienos sīkāku informāciju un papildinās to. Modelis var aprēķināt, cik daudz konstrukcija novirzīsies, cik lielu slodzi tā var veikt pirms izliekšanās un kas varētu notikt, kad tērauds tomēr stiepsies.”

Semināra otrajā un trešajā daļā lektors iepazīstināja Latvijas būvniecības nozares pārstāvjus ar GEM īpatnībām dzelzsbetona konstrukciju projektēšanā, koka un citu nelineāru konstrukciju projektēšanā un GEM aprēķinu nākotnes attīstību. Pīters nākotnes attīstībā ieskicējā tādas tēmas kā parametriskā projektēšana, GEM optimizācija un nulles oglekļa emisijas, mākslīgais intelekts un digitalizācija ražošanā un būvniecībā.

P. Debnijs intevijā arī minēja, ka “Iespējams, ka nulles oglekļa emisija ir galvenā tehniskā tēma, par kuru pašlaik spriež būvinženieri Eiropā. Ēku siltināšana, apkure un dzesēšana pēdējos gados ir kļuvusi ievērojami efektīvāka, kas nozīmē, ka pati konstrukcija tagad ir viens no galvenajiem enerģijas izmantošanas, oglekļa emisiju un vides kaitējuma faktoriem. Mūsu nozares uzdevums ir ne tikai efektīvāk projektēt un būvēt, bet arī ņemt vērā būves kalpošanas laiku un to, kas ar to notiek beigās. Mēs, iespējams, redzēsim arī vairāk esošo ēku atjaunošanas un nostiprināšanas darbus, nevis ēku nojaukšanu un pārbūvi. Tas nozīmē, ka mums savos dizainos ir jādomā vispusīgāk.”

Semināra laikā tika nodrošināts videoieraksts, kas tiks sinhroni tulkots latviešu valodā.
PREZENTĀCIJA (LV)
PREZENTĀCIJA (EN)
VIDEO (LV, EN)



Apmācību semināri 2019.gadā

2019.gada 1.novembrī norisinājās Ekonomikas ministrijas organizēts starptautisks seminārs “LABA PRAKSE BŪVKONSTRUKCIJU PROJEKTĒŠANĀ” (“GOOD PRACTICE IN STRUCTURAL DESIGN”) - viens no trim semināriem būvkonstrukciju projektētājiem, lai paaugstinātu Latvijas speciālistu kompetenci Eirokodeksa prasību pielietošanā un būvprojektu kvalitātes kontrolē. 

Semināru vadīja Dr. Ing. Massimo Penaza no Itālijas – sertificēts eksperts ar 7 gadu pieredzi būvkonstrukciju projektēšanā un ekspertīžu veikšanā dažādās valstīs Eiropā, t.sk. Itālijā, Austrijā, Vācijā, Serbijā un Melnkalnē, kā arī Indijā un Kolumbijā. 2017.gadā M.Penaza ieguvis doktora grādu būvniecības, vides un mašīnbūves inženierzinātnē. Šobrīd M.Penaza darbojas arī kā zinātniskais pētnieks un būvprojektēšanas programmatūras izstrādātājs ražošanai un mācību procesam augstākās izglītības iestādēs. Speciālista ikdienas uzdevumu lokā ir būvkonstrukciju ekspertīzes un dalīšanās ar pieredzei starptautiskās konferencēs. Massimo Penaza ir Trento Universitātes (Itālijā) lektors, kurā vada apmācību kursu "Galīgo elementu metode". Daudzpusīgā M.Penaza pieredze bija liels ieguvums semināra apmeklētājiem, kurus iepazīstināja ar būvprojektēšanas kvalitātes kontroles principiem dažādās Eiropas valstīs. Massimo Penaza atzīst: “Eiropas valstīs vienotus vispārīgos noteikumus būvniecībai veido Eirokodu ietvars, bet detalizētas prasības noteic vietējie būvnormatīvi. Būvniecības normatīvā bāze ir jāpilnveido, tomēr pilnībā to unificēt visā Eiropā to nevarēs, jo katrā valstī ir atšķirīgas prioritātes un klimatiskā situācija.”

Semināra pirmajā daļā lektors M.Penaza detalizēti skaidroja Eirokodeksa EC-0 “Projektēšanas pamatprincipi” B pielikuma prasības par būvju konstruktīvo drošumu, kas ir Eirokodeksa pielikums, kuram sarežģītības dēļ bieži netiek veltīta pienācīga uzmanība. Stāstījums par būvprojektu un aprēķinu detalizāciju atbilstoši dažādām būvprojektēšanas stadijām, gan arī stāstījums par “četru acu principu” un ekspertīzēm tika papildināts ar ilustrācijām no lektora personiskās pieredzes strādājot Itālijā, Austrijā, Serbijā, Indijā un citur, kā arī ar detalizētiem aprēķiniem dažādām būvēm.

Semināra otrajā daļā inženieriem tika sniegts ieskats būvinženieru sertifikācijā dažādās Eiropas valstīs. Massimo Penaza paralēli formālajām procedūrām ilustrēja arī citas atsevišķu valstu projektēšanas tradīcijas. Galvenā atziņa – gan tradīcijas, gan arī formālās procedūras mēdz atšķirties, tomēr ir pamatoti runāt par kopīgu Eiropas un arī pasaules projektēšanas labo praksi.

Semināra “LABA PRAKSE BŪVKONSTRUKCIJU PROJEKTĒŠANĀ” (“GOOD PRACTICE IN STRUCTURAL DESIGN”) video ieraksts angļu valodā ir pieejams šeit, bet prezentācija šeit.
VIDEO
PREZENTĀCIJA

2019.gada 15.novembrī norisinājās Ekonomikas ministrijas organizēts starptautisks seminārs “DZELZSBETONA KONSTRUKCIJU APRĒĶINI” (“REINFORCED CONCRETE STRUCTURE CALCULATIONS”), kas bija otrais no trim būvkonstrukciju kompetences paaugstināšanas semināriem.

Semināru vadīja Dr. Ing. Jurgens Einpauls (Jürgen Einpaul) no Igaunijas. J. Einpaulam ir vairāk kā 12 gadu pieredze būvkonstrukciju projektēšanā. Vairāk kā 5 gadus Einpauls ir strādājis būvniecības pētniecības nozarē Šveices Federālajā tehnoloģijas institūtā Lozannā kā doktora asistents. Jurgens Einpauls ir piedalījies dažādu liela mēroga eksperimentu plānošanā un veikšanā, piemēram, plātņu un pamatņu caursspiešana ar un bez bīdes stiprināšanas, vairāku dzelzsbetona konstrukciju elementu modelēšana. Igauņu lektors Šveicē ir asistējis analītisko pieeju izstrādē bīdes kritisko dzelzsbetona elementu projektēšanai un novērtēšanai un 2016.gadā Šveicē ieguva būvniecības inženiera doktora grādu. Pašlaik J.Einpauls strādā Igaunijas uzņēmumā EstKONSULT kā būvkonstruktors, kurš specializējas ēku konstrukciju projektēšanā un projektu vadībā. Semināra organizatoriem Jurgens atklāja, ka 2020.mācību gadā dzelzsbetona konstrukciju aprēķinu tēmu pasniegs Tallinas Tehniskajā universitātē.

Dr. Ing. J.Einpauls pauda pārliecību, ka “konstruktoru darbu Eiropā atvieglotu dzelzsbetona konstrukciju normatīvu vienādošana, lai nebūtu jārisina situācijas, kad tunelim starp kaimiņvalstīm ar vienādiem klimata un ģeotehniskajiem apstākļiem uz robežas pēkšņi mainās drošības prasības”.

Semināra pirmajai daļā lektors Jurgens Einpauls sniedza teorētisko pamatojumu plasticitātes metodēm un to pielietojumam un dzelzsbetona plātņu lieces un bīdes projektēšanai.

Semināra otrajā un trešajā daļā J.Einpauls Latvijas būvspeciālistus iepazīstināja ar dzelzsbetona konstrukciju aprēķiniem uz caurspiešanu un sķērsspēkiem, spiestu-stieptu stieņu modeļu aprēķiniem un mezglu konstruēšanas metodēm. Lektors lielu daļu no saviem zinātniskajiem darbiem ir veicis tieši dzelzsbetona šķērsspēku un plātņu caurspiešanas pētījumos. Seminārā tika izklāstītas gan šķērsspēku un caurspiešanas pārbaužu būvnormatīvu prasības un to pamatojums, gan arī sagaidāmie attīstības virzieni nākotnes būvnormatīvos. Tika skaidrots arī dzelzsbetona konstrukciju aprēķins ar spiesti – stieptu stieņu aprēķina modeļiem, skaidrojumi tika ilustrēti ar praktiskiem piemēriem.

Semināra “DZELZSBETONA KONSTRUKCIJU APRĒĶINI” (“REINFORCED CONCRETE STRUCTURE CALCULATIONS”), video ieraksts angļu valodā ir pieejams šeit, bet prezentācija šeit.
VIDEO
PREZENTĀCIJA

2019.gada 5.decembrī LU Dabas mājā norisinājās Ekonomikas ministrijas organizēts starptautisks seminārs “KOMBINĒTO PĀĻU UN SEKLO PAMATU ĢEOTEHNISKIE APRĒĶINI/ COMBINED PILE RAFT FOUNDATION GEOTECHNICAL CALCULATIONS”, kas bija trešais un noslēdzošais seminārs apmācību ciklā būvkonstrukciju projektētājiem par Eirokodeksa prasību pielietošanu.

Semināru atklāja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis, kurš atzinīgi vērtēja Eiropā un pasaulē atzīta speciālista ierašanos Rīgā, lai dalītos savā vērā ņemamajā pieredzē un zināšanās par kombinēto pāļu un seklo pamatu ģeotehniskajiem aprēķiniem. E. Valantis atzīmēja, ka, ņemot vērā nozares pārstāvju interesi un lielo atsaucību, Ekonomikas ministrija plāno organizēt izglītojošus pasākumus būvniecības nozares speciālistiem arī turpmāk.

Semināru vadīja profesors Dr.-Ing. Rolfs Katcenbahs (Rolf Katzenbach) no Vācijas. Laika periodā no 1993.- 2018.gadam R.Katcenbahs bija Darmštates Tehniskās universitātes Ģeotehniskā institūta un laboratorijas (Institute and Laboratory of Geotechnics of Technische Universität Darmstadt, Germany) direktors. Pašlaik viņš vada savu inženierkonsultāciju biroju “Ingenieursozietät Professor Dr.-Ing. Katzenbach GmbH” kā izpilddirektors. Katcenbahs ir Vācijas Inženieru savienības biedrs un valsts sertificēts oficiālais ģeotehnikas eksperts un neatkarīgo trešās puses pārbaužu inženieris-eksperts. Speciālists ir iesaistīts daudzos starptautiskos inženiertehniskos projektos saistībā ar būvju drošību un lietošanu, īpaši debesskrāpjiem, tiltiem, tuneļiem. Profesors Katcenbahs ir pasaulē atzīts speciālists augsnes un iežu mehānikas, ģeotehnisko sistēmu, slīpuma stabilitātes un pazemes konstrukciju (tai skaitā, dzelzceļš un metro tuneļi) jautājumos. Viņa vadībā nozīmīgos projektos visā pasaulē tiek veikta kombinētu pāļu plātnes pamatu (Combined Pile-Raft Foundation (CPRF)) tehnoloģijas veiksmīga pielietošana.

Prof.Dr.-Ing. R.Katcenbahs uzsvēra, ka “projekts, kas veidots ar digitālajiem rīkiem virtuālajā vidē, lai cik perfekts neliktos, var nederēt reālajai videi būvlaukumā un dažādu spēku mijiedarbībai. Inženierim, kas strādā ar BIM, joprojām vajadzīga praktiska pieredze, lai ikvienu konstrukciju projektētu iespējami kvalitatīvu un atbilstīgu konkrētajam objektam”.

Semināra pirmajā daļā profesors Katcenbahs stāstīja par pāļu deformācijām un pāļu darbību, tai skaitā brīvstāvošiem pāļiem, kā arī pāļu puduriem, kombinētu pāļu un plātnes kopdarbību, optimālām grunts izpētes un pāļu pārbaudes metodēm. Visinteresantākā daļa bija par to, kā ar vienkāršotām metodēm meklēt sākotnējus pāļu un plātnes kopdarbībā apvienotu pamatu risinājumus. Prezentācijai tika pievienota papildus informāciju par mūsdienās tik ļoti aktuālu tēmu – ģeotermālo enerģijas izmantošanu ēku apkures un dzesēšanas vajadzībām.

Semināra otrajā daļā Katcenbahs Latvijas būvspeciālistus iepazīstināja ar dažādām problēmām pāļu aprēķinos un plātņu pamatu deformācijās, kā arī ieteica piemērotākās aprēķinu metodes. Noslēguma daļā R. Katcenbahs izklāstīja pāļu un plātņu pamatu kopdarbību vienotā konstrukcijā. Stāstītais tika ilustrēts ar konkrētiem piemēriem gan no eksperimentāliem pētījumiem, gan arī objektiem. Interesants bija ieskats risinājumos objektiem, pie kuriem profesors bija strādājis: dažādām augstceltnēm Frankfurtē, Frankfurtes lidostai, arī augstceltnēm Kijevā, Maskavā un Dubajā un citiem objektiem.

Seminārs angļu valodā norisinājās Latvijas Universitātes Dabas mājā un to apmeklēja vairāk kā 250 dalībnieki, galvenokārt būvkonstrukciju projektētāji, arhitekti un citi būvspeciālisti, kā arī valsts iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvji, lai papildinātu savas zināšanas par pasaules tendencēm ģeotehniskajos aprēķinos.

Normunds Tirāns , Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācijas (LBPA) valdes priekšsēdētājs pēc semināra atzina: “Profesors Rolfs Katcenbachs ir neapšaubāma autoritāte Eiropas un pasaules mērogā. Viņa vērtējumi par augstceltņu pamatiem un tuneļiem bieži tiek uzskatīti par kaut ko līdzīgu “slēdzienam pēdējā instancē”.

“Pats vērtīgākais, ko profesors Katcenbach vairākkārt atbildot uz jautājumiem uzsvēra, viņš nav pie mums ieradies, lai skaidrotu konkrētu aprēķinu metodiku, bet gan lai parādītu veidu, kā domāt un kā risināt komplicētus pamatus, un kāds ir mūsu problēmas risinājuma mērķis. Profesors uzsvēra, ka būves pamatiem noteikti ir jābūt drošiem, bet vienlaicīgi ir jāmeklē arī ekonomiski pamatotus risinājumus”.

Semināra “KOMBINĒTO PĀĻU UN SEKLO PAMATU ĢEOTEHNISKIE APRĒĶINI (COMBINED PILE RAFT FOUNDATION GEOTECHNICAL CALCULATIONS”) video ieraksts angļu valodā ir pieejams šeit, bet prezentācija šeit.

VIDEO
PREZENTĀCIJA

Apmācību semināri tika organizēti Ekonomikas ministrijas iepirkuma “Apmācību semināru cikla “Būvkonstrukciju kvalitatīva projektēšana” organizēšana un norises nodrošināšana” ietvaros (ID Nr. EM 2019/105).

Lapa atjaunota 06.10.2021.